Шрифт:
Prologs
“Alise, pasteidzies,” virietis neveikli pastuma meiteni ar somam uz portalu. Vina ieraka papezus parketa grida, nospodrinaja lidz spidumam, un verakijas lakas skrapesanas skana lika visiem kalpotajiem nodrebet.
– Tet, kapec tada steiga? "Es pat nesagatavojos," neapmierinata brunete ar tadu nepratu trieca smagako somu pret gridu, it ka gribetu izlauzties cauri ozolkoka deliem un izraisit vecajam sulainis infarktu. Savas rokas vina satvera slotas katu, kas bija vinas uzticigais pavadonis visos netirajos trikos. Vina nolasija koku, kas gadu gaita bija nogludinata, piekeras maziem iespiedumiem un izrava tos, ka daudzi to dara ar urbumiem.
"Ja jus visu pilsetu nebutu sasildijusi, mes butu varejusi pagaidit," Tadeuss paskatijas uz savu meitu no galvas lidz kajam. Vins parmetosi paskatijas apkart, bet tad atcerejas, ka atgadinat raganai par morales standartiem ir tikpat bezjedzigi, ka ar klostera terpiem piesegt Prieku kvartala meitenu kailos kermenus. Nevilus saka padzilinaties kruncina starp uzacim. – Kapec jaunakais hercoga dels jus neiepriecinaja? Kapec vinam vajadzeja sutit zagas? Tagad tetis skraida pa apkartni un velas tavas asinis un publisku atvainosanos.
"Sis pompozais titars pats to ludza," Alise paraustija plecus tik vienaldzigi, it ka hercogi katru dienu iekarotu vinas aknas. Vinas ariskiga vienaldziba liecinaja par aizvainojumu. Tas izpaudas saspiestas lupas, nervozo pirkstu nogludinataja apaksmala un glita skipsna pie denina, ko meita apzinati lenam aizbaza aiz auss. "Es vinu bridinaju, lai vins neuzdrosinas man tuvoties." Tacu jau no pasa sakuma pietrukst apversumu, tapec ik pa laikam nakas vinam atgadinat, ka ragana nav ostas padauza.
Virietis pameta acis pret griestiem. Pec tik daudziem gadiem vins jau vareja redzet savas smadzenes, tacu vinam skita, ka milota mantiniece tas aprijusi ar tejkaroti. Vina meita, visneparspejamaka, laipnaka meitene, reizem kluva demoniski atriebiga. Un katru reizi tas tika izteikts cita trika. Veca sieviete Kli neiztureja raganas skatu un kerca divas dienas. Kurpnieka sieva, godigi sakot, skebinosa sieviete, uzdrikstejas nosodit hobijus par gramatam un maksaja ar kikinasanu. Dzirnavnieka dels… Ak ne. Seit viss ir kartiba, Alise izglaba zenu no zagas. Un vina apbalvoja hercoga delu.
Tadeuss un Lesi Gordoni bija burvji, un vinu meita piedzima ka ragana. Nav slikti. Pietiekami speciga un nav stulba. Un ta bija vinas raganas butiba, it ka nirgajoties par burvjiem, kas vinu paklupa visur. Kopa ar paku naca stridigs izturesanas. Un virietis patiesam baidijas par savu vienigo bernu, tapec vins vinu aizsutija. Vina iegus pieredzi, kersies pie lietas un varbut beigs darit stulbibas, ko meitene tik loti gribeja darit.
“Tetis… Nu, beidz,” vina kaprizi saknieba lupas un cirta acis, ko neparprotami mantojusi no vecvecmaminas, kura bija slavenaka manipulatore gimene. – Nu ko tev tas maksa, tikai nonem vinam zagas, iedod kompensaciju un viss nokartosies…
Ja virietis saubijas, tad pec kompensacijas vins saprata, ka rikojas pareizi. Berns nezina naudas vertibu, berns ir kluvis parak rotaligs un nevelas risinat savas problemas. Galu gala tetis ir blakus, vins samaksas, segs, un vina turpinas darit visadas stulbibas. Nu ne… Tas nederes. Mana milota meita uzleca.
“Alise, beidz cikstet, ieskrien portala,” vins velreiz pastuma meiteni pret mirgojoso audeklu durvju forma un pasniedza vinai aploksni. – Iedodiet to savam darba devejam. Tu paris menesus pasedesi tuksnesi, tad viss aizmirsies un es atgriezisos pec tevis, bet tagad pasteidzies, portals nav muzigs.
"Tevs, nedari man to," vina neludza, vina bija tik apmulsusi, ka aizmirsa pievienot savai balsij vaimanu. – Man nav piecpadsmit gadu, pat astonpadsmit…
– Pa labi! Divdesmit cetri, jums ir bakalaura grads miksturas, un jus joprojam uzvedaties ka berns.
Alise nosnaca un pagriezas, lai skatitos vina ar smaragda acim. Virietis neiztureja un apskava meitu pie sevis un noskupstija vinas cirtaino galvas virsu. Ragana snaca vel dusmigak. Tad vina atravas. Un vins joprojam iegruda vinu portala.
Biroja durvis nedaudz paveras. Ieksa klusiem soliem iegaja gaismataina sieviete ar asaru notraipitam acim. Sandalkoks un vanila izlauzas cauri papira putekliem. Sievas mati bija sapiti divas stingras bizes. Slaida figura ieterpta strikta dumakaina kleita. Uz krutim un plaukstu locitavam karajas no dabigiem akmeniem izgatavotu amuletu pavedieni.
"Tadeuss," vina bezspecigi iekrita kresla, "vai esat parliecinats, ka mes rikojamies pareizi?" Vini vareja nokluset so lietu.
Virietis piecelas no galda un piegaja pie sievas. Vins parbrauca ar roku par savu trauslo plecu. Vins pieskaras cirtainai matu skipsnai pie sava denina. Es tur kadu laiku staveju. Vins pagriezas pret baru un ieleja glaze brendiju un ieteica to. Sieviete piekritosi pamaja ar galvu.
"Lesja, vinai ir japaaug," vins apsedas uz nakama kresla, "kamer mes turpinasim izskatit visas sudzibas, vina nemaces uznemties atbildibu par savu ricibu." Un ta… Vina aizgaja stradat. Ne uz haremu, ne uz akmenlauztuvem. Vins sedes un varis dziras un saks vismaz mazliet domat ar savu galvu, nevis novelt atbildibu uz mums.
–Vai esat parliecinats par darba deveju? – blondine konvulsivi norija ugunigo skidrumu, gandriz aizelsusies. – Ko darit, ja vins vinu sapina vai vel launak…
"Vina varetu darit vinam sliktak." Si ir musu meita. Man butu bail par vinas darba deveja veselibu un sapratu.
– Ko darit, ja vina atkal atradis nepatiksanas?
Virietis pasmaidija un viltigi sacija:
"Ceru, ka soreiz vina atradis kaut ko vairak…
1. nodala
Gregorijs paskatijas uz meiteni. Meitene paskatijas uz vinu. Zem vinas skatiena, no zem kuplam skropstam ar smaragda zilitem, man gribejas paklanities un, luncinot dibenu, steigsus izpildit vinas velmes. Tiesi sis skatiens burvim lika saprast, ka vina prieksa ir ragana.