Графитовая фея
Шрифт:
– Illic ' a via ad sequi animas hominum. Est tibi cura de illo? Anima imber, colum, ' dixit Helgo timida, tendentes digitos in manu.
– Denique, Helgo! Multum loqui minus!
– Marina extollens vocem.
– Anywho! Vos postulo ut accipere optica fibra, ut flos ex ea. Hinc vos mos vultus per magnificantes vitrum ad outputs de fibris, et oculi tui penetrare animas multi. Die tu protandrous tota regione, et fama inter multitudo erit expandit quod Rectum dea videt omnia.
– Ecce, ego amo te! Ego constituat te primum Apostolus.
"Ego semper libenter servire diis, sed in mea libero tempore, quo non habeo, sic non potest esse Apostolus.
– Rattled! Ita facere imber pro anima optici fibris et coniunge ad screen!
– Marina, inquit, gaudio et extendit in cathedra in omnes partes.
Helgo respexit Marina sedens in cathedra, oculos emicuit clanculum, et dixit:
– Tonum, tu nostra dea! Est delicata petere: sed necessarium est ad tollendum omnem detectives ex omnibus libris.
– Quid in eis relinquitur? Qui pugnabit pro iustitia? Qui tueri fama legis?
– Rogo ut aufero detectives ex libris, non a vita!
– Et quomodo nos recte in libris de scriptoribus, qui perrexerant ad alias mundi? Ubi nos adepto auctores, si ipsi erant ' non est in mundo?
– interrogatus Marina.
– Necesse est statuere legem, sub quo omnes heroes libris esse, vivere usque ad finem libri.
Quod est impossibile,! Qui te in me?
– Transivit, - dixit Helgo, et abiit per murum.
Quare ipse currere?
– Marina dirigitur ad Nymph Igorevna.
– Te potuit locutus est ad me. Habet interesting proposito, et curas imber. Da mihi librum de mensa, non legitur quod ipse? Est, vivere? Quid est amber in libro? Ipse, pro animabus populi auctor vel eorum habitum?
Marina, in libro moritur ventus persona principalis moribus.
– Quod suus ' non licet! Si ille a dilexit unum, tunc et ipse est homo. Et homines sunt, et Adam, et opus ad creare genus. Et est occasio ut vivificet diligentis tristique herois?
– Ipse est laesus, est leafing per librum, dixit Nymph Igorevna.
– Sicut homo est totum, et sicut excogitatoris-mortuus est.
Sed si cerebrum mortuus est, persona consideratur mortuus. Dicite mihi de anima, ubi est animam suam? Facit in libro dicere, ubi anima sua? Nos Fax anima sua et restituere ei, ut heros series.
– Tunc ero vivus, mortuus!
– clamavit in Nymph I. cum per mirari oculos.
Non de illo. Possumus facere sine detectives in hoc libro?
– Marina interrogavit cum usuris.
– Quod supponitur facere? Vivificet omnia ingenia, et movebo omnes detectives? Et si non est furtum de hyacinthis, inquisitor, necessarium erit.
– Nos intrare in libro graphite purifiers heros animarum.
Talem sententiam mulier tantum commota caput eius.
Deus de caelo respexit ad Graphite mediocris et benedixit ei pro causa bona:
Marina, tu Graphite dea.
Sed visum est ei, quod pars eius novum robur abiit ad eam adulescens, vel eius DoppelgangeR.
Natalija
Графитовая feja
Marina lieliski zinaja savu
Varu par cilvekiem vinai nekad nav bijis, bet vinai bija balti-melna vizitkarte ar spoziem burtiem, kura atradas vinas vards un telefons ar faksu, pa kuru sutijat redzamas tekstus un attelus. Vina aizdomajas par to, ka vinai klut par Virtualo pasaku ar izcelsmi no lokomotive.
Vina почесала согнутым pirkstu zoda, it ka челюстях atradas smadzenes, un domigi paskatijas uz голубоватое debesis, pa kuru peldeja balti makoni. Nekas jauns pie horizonta nav bijis, bet gribetos vinai dzivs sedet uz balta makoni un plapat kajam laka zabacinos.
Kadas mulkibas nak prata! Marina почесала aiz auss, jo auss uz smadzenem ir tuvak, neka zoda. Tad roka sasniegusi pie pieres un deguna, kur smadzenem nekad nav bijis. Un vinai bija vajadzigas smadzenes, lai nakt klaja ar ideju: ka klut par Графитовой dieviete! Tik vienkarsi! Saja bridi vina vienkarsi fiziski sajutu, ka tas ir veikusas par шкирку un поднесли pie griestiem telpas.
Gaisa прогремели vardi:
– Es esmu Dievs, bet tu-ka neviens!
Marina pamodos uz gridas. Telpa neviena nebija, lidzenai kontu nevienu. Logi un durvis bija slegtas. Vinai bija depresija. Vina atcerejas sakamvardu: daudz gribi - maz dabusi. Meitene потерла ушибленное kermeni.
Vinai gribejas, lai vinas kermenis nekaiteja krituma del no griestiem uz gridas. Un kermenis parstaja sapet. Vina noputas, piecelas no gridas un leni nonaca lidz kresla, bet sedet uz ta nav kluvusi. Vina paskatijas atpakal: thrones un kalpiem, lai jauna irc fejas nav bijis. Datora проклюнулась ekransaudzetajs.
Durvis terzeja un sauca vinas vardu. Kads ir meginajis bazt atslegu pa atslegas caurumu, bet durvis bija ciesi aizvertas no areja iebrukuma. Pasaku varda Marina palika karala klusesana. Sapigi зачесались pirkstiem, vina paskatijas uz tiem, uz vinas pirkstiem nagi izaugusi un загнулись cute спиралькой.
Зачесалась galva, un uz pleciem un saka iet leja vienkarsu matu skipsnas. Vina нагнулась pie kajam: no sandales staveja tumsas cirtas nagu. Apgerbi трещала pa vilem, krutis aug uz acim.
Marina paskatijas uz sevi spoguli: acis bija tumsi, apgerbs лохмотьями parklajusies uz загорелом kermeni.
– Ka! Bet! A-a-a!
– iekliedzas Marina истошным balsi.
No tas puses durvju cilveki no kliedzieniem взбесились, kopa надавили uz koka durvis un atdalijas. Istaba ввалились darbinieki un sportisti no sporta zales. Ka fejas vini nokrita uz gridas vinas prieksa uz celiem, it ka kads подкосил vinu kajas.
– Ak Dievs!
– iesaucas Marina.
– Meitene, vai tu veletos but pasaku? Ta vai ta! Un es aizeju atvalinajuma. Es neesmu vergu gadsimtiem ilgi stradat bez atvalinajuma! Noguris. Mosties, dieviete!
– no augsas atskaneja Dieva balss.