Laika cilpa
Шрифт:
– Man bus vajadziga tiesa linija ar militaro vienibu, pavelniecibu un operativo stabu. Kamer runaju ar vecakiem, lai vini steidzami noorganize vairakus skolniekus, kuri bez panikas stingri un skaidri pateiks, ka ar viniem viss kartiba, ir pabaroti, padzirditi un pasi lugusi speli pagarinat, un sobrid vini izmeginas karavira dzivi jaunajas kazarmas. Vienibas vadiba vinus sagaidija puscela. Generalim Artemjevam personigi bus japastasta vienam no vecakiem, ka vins iznemuma karta licis Zarnicu pagarinat lidz ritam. Pilsetas Sabiedribas izglitibas departaments piekrita un pasakuma nozimiguma del pirmdienu noteica par brivdienu spele iesaistitajiem skoleniem, oficiali atbrivojot vinus no nodarbibam.
Soferis pagriezas uz skolu, paskatijas uz Belovu un klusi pamaja.
– Tiks darits.
Belovs tumsa pamanija, ka uz skolas pusi solo cilveki – pa vienam, divi – un uz centralas ieejas kapnem druzmejas kadi piecpadsmit cilveki, kurus apgaismoja vaja spuldzite. Ieraugot so attelu, vins sajuta, ka vina vedera bedre iegrimst. Vins bija pieradis saskarties ar noziedzniekiem, atkartotiem likumparkapejiem, zagliem un huliganiem, bet… parliecinat vecaku puli, kuri nebija ne dzivi, ne mirusi no bailem par saviem berniem – si bija pirma reize.
Pie skolas vartiem Volga strauji bremzeja.
– Vai tu vari tikt gala? – komitejas loceklis sausi jautaja.
Belovs neatbildeja un pamaja radiotelefona virziena.
– Galvenais, lai tu tiktu gala. Un meginiet to izdarit atri. Es nevaresu tos ilgi turet.
Belovs paglaudija kabatu, cigaresu pacina bija vieta. Neskatoties uz to, ka vins negrasijas tikties ar bistamiem noziedzniekiem, vins bija manami nervozs. Ar diviem pirkstiem izmakskerejis cigareti, vins to iebaza mutes kaktina un atvera masinas durvis.
Neskatoties uz to, ka vins seit bija bijis tikai pirms dazam stundam, vinam bija divaina un ne parak patikama sajuta, ka kops ta laika ir pagajusi daudzi jo daudzi gadi. Belovs steidzas aizdedzinat cigareti. Ieelpojis rugtos dumus, virietis pakapas uz prieksu un atklaja, ka varti, kas ieprieks bija aizverti, tagad ir plasi atverti, un sledzene karajas uz salauztas vazas.
Kad vins vinu panaca, vinai preti metas virietis peleka lietusmeteli un tikpat neaprakstama vacina. Belovam bija laiks aizdomaties, ka ar vienu cilveku mazak butu vieglak sarunaties un aizbegt, kad divus metrus velak skabena dzintara peda lika vinam apgriezties, bet virietis paguva ielist krumos un paslepties tumsa.
Kad Belovs tuvojas, vins dzirdeja satrauktas, skalas balsis.
– Kur ir policija? Jus teicat, ka esat sasniedzis dezurantu!
– Ja, es piezvaniju, vini aizgaja.
– Tatad, kur vini ir? Pusstunda jau pagajusi!
– Drosi vien… vini ir cela.
– Piezvani velreiz!
Cita, vel nervozaka sievietes balss gandriz kliedza:
– Kapec joprojam nav rezisora? Ka krasot sienas, vina ir tur, vecaki, palidziet! Un lietas saka nedaudz smarzot…
– Es neko nejutu! Esmu parliecinats, ka viss ir kartiba, nespiediet to!
– Neaizver manu muti!
– Es uz tevi nemaz neskatos!
Belovs nodzesa savu cigareti atkritumu tvertne un iegaja ieksa.
Kad vins atradas zale, peksni iestajas klusums, it ka visi sie pieaugusie, kas staveja mazas grupas gar sienam, acumirkli saprastu, kas vins ir un kapec vins ieradas, lai gan pec izskata vinu gandriz nevareja atskirt no pasiem vecakiem. .
"Ja vien komitejas loceklim butu laiks visu izdarit," vins domaja, censoties nomierinat sirdspukstus. "Ja, un jums ir jaatmet smekesana…"
"Sveiki, kolegi vecaki," Belovs sacija nedaudz aizsmakusa balsi. Vins iztaisnojas, paskatijas pa plaso zali, uzgaja sienas avizi ar zvaigzniti, kuru apskatija resns virs isa smiekliga meteli, un pagriezas pret registraturu. No turienes it ka pec paveles saka nakt ara cilveki – vel kabineta kaut ko runaja, bet, ieraugot zales vidu stavam virieti ar militaro gultni, uzreiz apklusa. Vinu aizkaitinatas un satrauktas sejas sastinga, izstiepas un kluva ka vaska maskas. Vins nogaidija, lidz kustiba apstajas un satrauktas balsis apklusa, un atkal runaja: "Es ludzu bridini uzmanibu." Man jums ir svariga zina saistiba ar skoleniem, kas piedalas Zarnitsa.
14. nodala
1941 gads
Sarovs klida uz prieksu ka sapni. Vins ar grutibam skersoja Bolsaju Cerkizovskaju – uz austrumiem aizejoso cilveku plusma skita bezgaliga. Cilveku jura supojas, uztraucas, triceja un drumi virzijas uz prieksu. Ik pa laikam atseviskas personas vai cilveku grupas no vina atravas, nogurusi apstajas cela mala, apsedas tiesi uz zemes vai uz bagazas, milzigam kipam un piesietam kastem, kipam un somam, ja tadas bija, un ar tuksiem skatieniem veroja puli, kuram ik pa bridim garam aizskreja ka kamieliem piekrautas masinas. Pulis troksnaini noputas, atskaneja dusmigi izsaucieni, dazbrid kada nuja sasniedza dzelzs korpusu, bet masina, sasprindzinosi puzdamas no izpludes caurules, metas garam, un pec tam metas nogurusi lasti.
Sarovs uzkapa kadam uz kajas, tad vini uzkapa vinam virsu, pagruda un vins nokluva otra puse. No pilsetas te nebija ne smakas, zeme iegremdetas tumsas budas bija saspiestas kopa – apkartne kluva svesa un neatpazistama, lai gan vins loti centas nokert pazistamas aprises apkarteja telpa.
“Pervomaiskaja, 9,” vins atcerejas uzrunu, ko vinam bija iedevis treneris, un uzreiz saprata, ka dodas otra virziena. Bija jadodas atpakal un kopa ar puli jasasniedz Shchelkovskoje soseja, tad jagriezas pa labi un jaskatas tur.
Sarovs gandriz nepiespieda sevi apgriezties. Nogurums, bada sajuta un sava veida nolemtiba peksni parnema vinu uzreiz, un viss notiekosais saka skist sausmigs sapnis svarigas sacikstes prieksvakara – tas ar vinu bija noticis agrak, vins tos reti atcerejas. sapnus, no rita piedzivojot tikai milzigu atvieglojumu, ka viss izradijas miraza .
Un tagad, skatoties uz drumo cilveku upi no piecdesmit metru attaluma, vins pastiepa roku lidz augsstilbam, specigi satvera sevi, tad atkal un atkal – vina nosalusi kaja gandriz nejuta sapes, un vins gandriz priecajas, ka tas notika pec tam. viss bija sapnis, un specigi iekoda vinam mele, lai parliecinatos.