P?d?j?s tr?s dienas
Шрифт:
13 nodala
Ilgu laiku. Karlovi Vari. Miroslavs Krass
Miroslavs uz visiem laikiem atcerejas bridi, kad pedejo reizi redzeja Juliju. Ka es vinu aizvedu lidz viesnicai (slepenibas del mes skiramies divu kvartalu attaluma). Vins noskupstija vinu uz atvadam un ieelpoja vinas smarzu aromatu: saldenu, pikantu, vinai pilnigi nepiemerotu. Vins ilgi vinu pieskatija: tieva, aizkustinosa, purpursarkana krasa – ne vinas vecumam! – cienijams uzvalks. Trausls zieds, brinums! Vina klikskina savas neertajas kurpes, groza savu dibenu – vina neparprotami censas pec vina.
Ar krieviem vinam bija maz kontaktu – retie emigranti, kas apmetas uz dzivi Karlovi Varos, vinu kaitinaja ar savam nebeidzamajam sudzibam un vienmer skabajam, neapmierinatajam sejam. Un organizetas padomju turistu grupas, kas paradijas vinu pilseta, vinu intereseja vel mazak: vini bija mezonigi, slikti gerbusies, visiem bija trakas acis – it ipasi, kad vini iekluva veikalos.
Reizem tomer aizdomajos: kas vins ir pats? Krievu, cehu? Vinam bija daudz ertak runat cehu valoda neka Dostojevska un Turgeneva valoda, ari darba kolegi vinu bez ierunam uzskatija par savejo. Bet mana mate vinu vienmer sauca par "loti krievisku – pat vairak, neka tu pats doma, Miroslav."
– Kur tev radas ideja, mamm? – vins bija parsteigts.
Un vina noskupstija vina galvas augsdalu un sabucoja matus:
– Tu, Miroslav, esi neaizsargats, kaisligs. Vins izskatas atturigs, tapat ka visi eiropiesi, bet, kad es tev pieskaros, tu iedegas ka serkocins.
Vins vienmer domaja, ka vina mate runa mulkibas. Un tagad – kad viena minute, paskaitiet, es pazaudeju galvu meitenes del – es saku saprast, ko vina ar to doma.
Pieaudzis virietis, operejoss kirurgs, iemileja no pirma acu uzmetiena, ka zens!
Vins ar savu skatienu seko Julijai, it ka apburts…
Tikai tad, kad vina pazuda aiz viesnicas masivajam durvim, vins pieversa skatienu pulkstenim. Velns! Devitas sakums.
Vins gandriz bezcerigi kavejas. Tatad atkal Karlis vinu sagaidis ar savu pretigo sminu. Vina vaji nopusas, ka sieviete. Vins teiks mocekla toni: "Tu vienmer par mani nerupejies."
Tas bija sausmigi kaitinosi. Kur tu iesi? Joprojam bralis.
Mamma tos sauca par "genetisku parpratumu". Vina stastija, ka si bija pirma reize vinas mediku prakse, kad brali ir tik atskirigi. Areji raksturs, manieres. Reiz vina pat izspraga (protams, ne Karla prieksa): “Tu esi mans dels, bez nosacijumiem. Un skiet, ka vini vinu nomainija dzemdibu nama.
Miroslavs (vins un Karlis bija viena vecuma, vins bija vecaks) ari dazkart domaja: ka tas vareja notikt? Mes ar brali vinus audzinajam tapat. Drebes, rotallietas, celojumi, pasniedzeji – viss tika sadalits uz pusem. Tacu vinam pasam jau no agras bernibas vairak patika sedet ar gramatu vai lugt, lai tevs pastasta kaut ko interesantu. Un Karlis bija gatavs pazust visas dienas garuma kopa ar zeniem. Vins kircinaja brali ar “mila” un “delu” un nelietigi kikinaja, kad zimeja mammai skaistu ziedu vai speleja sahu ar tevu. Tas bija ta, it ka vins butu pretstatits savai gimenei.
Miroslavs jau divpadsmit gadu vecuma stingri nolema: vins turpinas gimenes tradicijas un klus par arstu. Un Karlis tad teica: Es gribu but rokmuzikis. Tapat ka puisi no The Beatles.
Lai gan vins isti nezinaja, ka dziedat, un vins negribeja macities. Vins neslepa, ka vinam ir daudz vairaksvita Man patik lietas ap rokmuziku: entuziasma pilnas meitenes, alus, kniedetas jakas, nebeidzamas sarunas un plani, ka parkartot pasauli.
Vecaki, protams, centas, cik vien vareja – maigi, sapratigi – virzit delu uz pareiza cela. Vins var ienist medicinu, bet beidzot vins var klut par inzenieri, skolotaju, santehniki.
Karlis pat iekluva Tehnologiju instituta zem vinu spiediena – tomer vins tur macijas desmit gadus. Vai nu akademiskais atvalinajums, vai slimiba (Miroslavs vinam palidzeja ar mediciniskam izzinam). Un lielako dalu laika pavadiju kopa ar draugiem – ne parak talantigiem muzikiem. Vini izveidoja rokgrupu un laiku pa laikam uzstajas mazos restoranos.
Un tagad – nedzirdeta veiksme! – vini tika uzaicinati piedalities nacionalaja koncerta stadiona. Praga. Miroslavs, to uzzinot, bija parsteigts. Rokmuzika Cehoslovakija, protams, nav aizliegta – paldies Dievam, ne Padomju Savienibai –, tacu sadi notikumi nenotika biezi. Un vel jo vairak, uz tiem netika aicinatas “Mad Beetles” limena grupas (ta Karla grupa sevi deveja, atdarinot bitlus).
Tacu bralis bija neticama sajusma un pirms paris nedelam lika Miroslavam apsolit, ka noteikti lidos kopa ar vinu uz galvaspilsetu. Un vins bus klat koncerta.
It ka aiz spita Miroslavam ir daudz pacientu, operaciju grafiks (pat nesen vinam atlava operet) ir saplanots menesi ieprieks, tacu vins Karlim neuzdrosinajas atteikt. Vins tikai jautaja:
– Praga atrodas simt divdesmit kilometru attaluma. Kapec lidot?..
– Vai instrumentus un aprikojumu vedisim pasi? "Bralis sarauca pieri un drumi piebilda: "Mans tevs man nedos masinu."
Tetis reiz meginajanedalies deli. Vins lava abiem braukt ar vecu Skoda. Bet paris reizes Karlis tika piekerts braucam dzeruma, vienreiz uzbrauca apmalei un sadragaja bamperi. Pedejais piliens bija kaiminienes sirmgalves sudziba, ka bralis ar pilnu atrumu braucis pa pagalmu un notriecis vinu ar spoguli.
"Ta ka es ari iesu, vins man iedos masinu," Miroslavs paraustija plecus.
– Ka ar manu grupu? Pieci cilveki, plus instrumenti. Mes nederesim. Un vispar: lidmasina tas ir cienijamak,” mans bralis atcirta.
Mums bija japacelas vienpadsmitos vakara. Talak naksnosana Praga, kaut kada apsaubama hosteli. Un nakamas dienas vakara – bedigi slavenais koncerts.
"Karli, es nevaru pavadit visu dienu," iebilda Miroslavs. – Koncerts, jus sakat, ir tikai devinos vakara? Es kersos pie sakuma. ES tev apsolu.
Un brala seja uzreiz paradijas parasta aizvainota izteiksme:
– Kapec tu visu laiku kaulejies ar mani? Vai jums ir nauda lidmasinas biletei? Tas ir santimu verts!
– Kads sakars naudai, es paskaidroju: man ir darbs! Neviens tev nedos atvalinajumu!