?auno garu akad?mija, jeb Ne??l?gu mekl?jumu s?rija
Шрифт:
– Bet ambicijas ir visiem… Tev nav ne jausmas! So cilvecibas pilienu drosi vien esmu mantojis no sava senca. Man ir tik loti pieriebusies elfu augstpratiba, ka nevaru ar viniem sarunaties. Vini iesaistas narcisma ar tadu pasu degsmi ka inkubatoru milestiba. Tapec es centisos ar jums sazinaties. Ko darit, ja tu nebusi tik kaitinoss?
Es nezinaju, ko atbildet, tapec pamaju. Es atveru savu piezimju gramatinu, lai sagatavotos lekcijas sakumam, bet Anaels uzreiz komenteja manu ricibu:
«Vai tu tagad neesi slinks?» Tu tacu nebedajies, vai ne? Jo tas butu arkartigi pretigi.
Es uzreiz iztaisnoju muguru.
Par laimi, lekcija izvertas loti interesanta. Es pierakstiju burtiski visu, lai gan nesapratu pusi no ta. Profesors stastija par dazadajam arstniecibas augu ipasibam, un dazus nosaukumus es dzirdeju pirmo reizi. Bet es sev apsoliju, ka tulit pec tam dosos uz biblioteku un meginasu aizpildit nepilnibas. Es nevaru seit ar magiju parnemt bastionus, meginasu sevi pieradit vismaz teoretiski.
Anaels apstajas, kamer profesors zimeja diagrammu uz tafeles, paskatijas uz manam piezimem un cukstus teica:
– Un tas ir tavs rokraksts? It ka vina rakstitu ar kaju! Izdari kaut ko ar savu cilvecisko dalu, Tialla, tas ir pretigi!
Un it ka apliecinot savus vardus, vins man paradija savus palagus, kur katrs burts bija izkarts ar cirtam, ka koki ar lapam.
«Es meginasu,» es piespiedu sevi atbildet. – Vai lausi man parrakstit piezimju sakumu?
Vins partrauca izvirzit savas idealas lupas un izstiepa tas smaida:
– Vai ieverojat nevainojamo kaligrafiju? Tad es, protams. Es neesmu visi sie cilveki.
Vareju tikai saprast, ka, ja parejie vel vairak cieta no narcisma, tad mani gaidija loti tumsi laiki. Elfu augstpratiba izradijas rupji nepietiekami, ja cilveciskakais no viniem jau bija nepanesams.
Parak daudz divainu tiksanos viena diena, parak daudz!
4.nodala
Anaels, neskatoties uz savu pretrunigo raksturu, izradijas loti noderigs draugs. Vins ne tikai sagadaja man piezimes, kuras man bija japarraksta divas naktis, bet ari ar vinam raksturigo augstpratibu stastija par visam manam ieprieksejam pazinam:
– Visi vampiri ir spoki, kas izriet no vinu varda. Vini pielips, demoni nespes tos noraut. Bet jums ir taisniba, ka jums nevajadzetu sagaidit no viniem parak daudz nepatiksanas. Ja vien jus neuzskatat uzmacigu iejauksanos jusu personigaja dzive par apgrutinajumu, – Anaela savilkas, tacu tas nelika vinam izskatities neglitam. Likas, ka vins vispirms ilgu laiku pie spogula atkartoja jebkuru grimasi un tikai tad radija citiem. – Lors Kingarra ir vietejo sunu vaditajs. Ari ghouls, bet parnesta nozime. Augstpratigs nelietis, kurs jau no supula tika apmacits kontrolet vilkacus ar neierobezotu speku. Secinajumus varat izdarit pasi. Princis Inirans, par kura burvestibas talantu musu rektors kompone balades, ari ir spoks. Vinam ir daudz kompleksu! Nav neka sliktaka par piedzimsanu karaliskaja gimene, bet bez izredzem uz troni. Lai gan, spriezot pec vina rakstura, vins so vietu atbrivos ar varu…
– Apversums? – Es nespeju tam noticet, tapec es izskilu uz Anaela. Ir neparasti, ka sadas sarunas notiek tik viegli.
Bet elfs tikai graciozi paraustija plecus:
– Ka lai es zinu? Tas ir tas, ko es pienemu, pamatojoties uz vina pretigo seju. Talak. Kapec tu grimase, Tialla? Klausies, ja vien esmu gatavs teret savu laiku tev!
Man bija jasavelkas, jaatvelk elpa un javers iedvesmots skatiens uz vietejas laicigas sabiedribas guru.
– Incubus Janos ir tipiskakais inkubs. Visi.
– Ka visi? Iegusim sikaku informaciju par vinu!
Es cereju uz detalizetaku parskatu. Vai tiesam par Janosu neteiks, ka vins ir spoks? Preteja gadijuma portrets neparadas uzreiz. Bet taja pasa laika vina pamanija, ka Anaela asie ausu gali kluva sarkani un vina gaisas acis pieversas gridai.
«Nac…» Es nespeju tam noticet, bet vina izskats apstiprinaja manus visdrosakos minejumus: saja stasta bija kaut kas apkaunojoss!
– Kas ir labi? – elfs tagad vispar skatijas ara pa logu un izlikas galeju interesi par kaut ko tur. – Ja, starp mums bija viena… savstarpeja neveikliba.
Mana zinatkare kluva ka nepieradinats zvers:
– Kada neveikliba? Vai vins tevi nomaca? Anael, pastasti man!
– Atstaj mani vienu! Un gatavojieties nakamajai lekcijai!
Es negribeju izraisit kairinajumu, tapec kluseju. Kas ir
– Vai tu skupstiji?
«Ja, mes skupstijamies,» elfs nomurminaja atbildi.
«Ak,» es vienkarsi nevareju neizrunat so skanu, kas neatspoguloja pat ne piles manu parsteigumu.
Anaels asi pagriezas pret mani un nosnaca:
– Tiekamies pec sesiem menesiem. Un, ja Janis jau ir pamanijis tavu seju, tad mes uz tevi paskatisimies pec nedelas – tad izlemsim, vai tu vinu noskupstiji vai ne tikai noskupstiji! Paskatijos seit, lai nosoditu kartigus elfus!
Es iekodu mele un vairs necilaju so temu. Diemzel mana pieredze nebija pietiekama, lai attelos iedomaties, ka viena dzimuma inkubators un elfs var «ne tikai skupstities». Un man bija japierod pie daudzam lietam vienlaikus, tapec nebija jegas teret visu savu parsteigumu tikai vienam jautajumam. Rezerves vel bus izsmeltas, ko tad darit?
* * *
Pec stundam uzreiz devos uz biblioteku – par laimi, tagad man bija karte. Eka atradas nedaudz talak, un taja bija negaiditi maz cilveku. Milziga aptumsota telpa ar daudziem elegantiem galdiem bija gandriz tuksa. Ja es zinatu, kur var mierigi pasedet, es jau sen butu te niris.
Bet es neatradu nevienu no stradniekiem aiz garas letes. Vina klusi sauca – nekadas atbildes. Paskatijos apkart, bet nolemu, ka neversisos pec palidzibas pie skoleniem. Man pietika rupjibu no tas dienas uz visu muzu.