?auno garu akad?mija, jeb Ne??l?gu mekl?jumu s?rija
Шрифт:
Aiz letes bija plaukti un atvertas durvis – iespejams, arhivs. Bet tuvakaja plaukta ieraudziju to, kas man bija vajadzigs – smagneju sejumu ar uzrakstu uz mugurkaula «Dziedinosie augi un citi elfu magijas atributi». Izskatas tiesi tas, kas man bija vajadzigs. Es apzinati atstaju tuksas vietas lekciju materiala pierakstos, lai aizpilditu robus zinasanas. Vina velreiz paskatijas apkart un tad apnemigi apgaja ap leti, panema gramatu un apsedas pie tuvaka galdina. Tiklidz paradisies stradnieks, es dosos tiesi pie vina.
Materialu, ko petit, bija vairak neka pietiekami. Bet es aizravos un rupigi uzrakstiju isas piezimes. Mums ir ari pec iespejas atrak japarraksta Anaela lekcijas – ari par tam radisies daudz jautajumu! Un tas ir tikai viens no divpadsmit petitajiem prieksmetiem… Vina noputas, zelojas un pielika neticamas pules, lai nenoverstos. Es zaudeju laika izjutu, bet nervozi nodrebeju, kad vini apsedas man preti. Vina pacela acis un atkal nodrebeja kartibas labad. Pats princis Inirans, kas nevareja vinu iepriecinat. Vins apsedas un skatijas uz mani ar savam tumsi zilajam acim. Un pat saja bridi es nebiju izlemis, ka uzrunat tik augsta statusa cilveku un neatcereties par statusiem:
– Ka es varu jums palidzet, jusu augstiba?
«Ir teikts, ka seit nav pienemts atcereties nosaukumus.» Vai tu esi tik stulbs, ka pat to nevari atcereties?
Neskatoties uz apvainojumu, es nolaidu skatienu un pazemigi atbildeju:
– Piedod… es domaju, piedod. Tatad, ka es varu jums palidzet, Iniran?
Vins pasmineja, liekot vina diezgan pievilcigajai sejai izskatities ka launai maskai.
– Varbut varu tev palidzet? Es redzu, ka jus jau pusstundu petijat lapu par Alcana koka lapam, ta vieta, lai izietu akademiskaja darza, vaktu sis lapas un meginatu tas izmantot.
Dazos veidos vinam ir taisniba. Skolotaja uzreiz pamanija praksi ar Alhanova koku. Tas lapas, ja berze uz adas un pievieno burvestibu, blavi jutigums. Tos biezi izmanto brucem ka pretsapju lidzekli. Bet radas problema ar burvestibu, jo man nekad nav bijusi elfu magija. Tapec vina apmulsusi atbildeja:
«Lieta tada, Iniran, es nolemu koncentreties uz teoriju.»
– Par teoriju? – Vins skali iesmejas. – Vai burvju akademija nolemat turpinat teoriju vienatne?
Vina smiekli mani kaitinaja, tapec es atbildeju mazliet skalak, neka biju iecerejusi:
«Si ir tikai pirma diena, ar laiku es to sapratisu.» Jau no agras bernibas skolotaji mani slaveja par centibu!
Un peksni atskaneja briesmiga, spalga cikstesana, kas burtiski apnema. Likas, ka pasas bibliotekas sienas kliedza:
– Klusums lasitava!
Es parsteiguma pielecu vieta, un mana sirds saka dauzities kakla. Es kaut ka piespiedu sevi apsesties, un princis Inirans skali pasmejas par manu reakciju:
– Tu esi mezoniga, vai ka? Kaut vina butu uzkapusi uz galda un sakusi histerija kauties!
Dazi skoleni atskatijas uz mums. Es noliecos ar visu kermeni uz prieksu un, aizmirsusi par apmulsumu, uz dzirdamibas robezas cuksteju:
– Kas tas bija?
Beidzot vins parstaja nurdet ka jaukts zirgs sava teva stalli un uzmeta man izbrinitu skatienu:
– Runajot par? Bibliotekars, protams. Vai si ir pirma reize, kad dzirdat, ka bibliotekas nevar troksnot?
Turklat vins runaja skali, nemaz nepazeminot toni. Bet sienas uz vinu nekliedza… Varbut statusi netiek skali piemineti, bet zinama mera tie tiek skaidri nemti vera. Es vienkarsi nezinaju, ka uzvesties, bet vardus izrunaju loti klusi, jo zinkariba tagad atsvera visu parejo:
– Kapec tu runa skali?
Tagad vins ari iepleta acis, it ka es butu izpludinajusi kaut kadas mulkibas. Vins ilgi domaja un tad atbildeja – domigi smaididams un izvilcis vardus, it ka vins mana seja mekletu apstiprinajumu saviem minejumiem:
– Oho, viss paliek arvien briniskigak. Es, protams, uzliku skanas vairogu, par kuru tev, skiet, nav ne jausmas.
Es atkal biju neizpratne:
– Es… nu… nu, es neko nezinu par burvibu…
Inirans partrauca:
«Ne tikai tas, jus, acimredzot, pat nezinat, ka bibliotekars ir seit.» Vins ir spoks.
Es kluvu bala.
– Ak… Bet neviens mani par to nebridinaja…
– Vai tu mani bridinaji? Ja, to var redzet ikviens, kuram ir kaut pilite burvju! Tu esi galigi netalantigs?
Mani piekera. Protams, agri vai velu si tema butu aktualizejusies, bet man loti gribejas ilgak paturet noslepumu. Vina neveikli paraustija plecus un pievienoja aizkustinosu nozelu savai sejas izteiksmei:
– Nav viduvejs, bet loti vajs… feja.
Princis piecelas, atkal izlieka lupas smina un pieliecas pie manis, lai diezgan skali pazinotu. Vai vins teica skanas vairogs? Tas bija loti noderigi, jo mani neintereseja, ka kads cits dzirdetu vina piezimi:
«Videja audzekne nolema, ka vina seit var lepoties ar savu titulu, un neviens pret vinu neteiks ne varda?» Tu esi galigi traks? Seit vini tevi dzivu apedis!
Es uz bridi iekodu apakslupa un izspiedu:
– Ja tikai tu… tu need. Un kaut ka es tiksu ara!
– Vina tiks ara! Narcistiska meitene peksni nonak situacija, kad vina pati par sevi nav neka verta? Nu, labi, es ar prieku skatisos, ka tu izklusi, mulkis.
Es neiztureju un piecelos. Protams, audzinasana, kas bija mani gadu gaita, nelava man atklati rupji iztureties pret karaliskas gimenes locekli, tacu es nevareju kluset – ari mani lepnums bija gadiem ilgi.
«Es lugtu jus izveleties izteicienus, jusu augstiba.» Magijas trukums mani nepadara mani ne par mulki, ne par slinki!
Vinam pat nebija laika izstiept smaidu, kad tas atkal iesaucas no visam pusem un vel skalak neka ieprieks:
– Vacies prom, iebrucejs! Jus esat aizliegts uz trim dienam!
«Ko es daru tris dienas?» Es pat nezinaju, uz kuru pusi skatities, jo es tiesam nevareju redzet spokus.
Es metos pec aizejosa princa, kurs turpinaja smieties – tagad par kadu nesaprotamu manu neveiksmi, un, nekautrejoties, kliedza vinam mugura: