Gl?biet raganu, vai nekromanti ?eit ir kautr?gi
Шрифт:
– Es gribu brivibu un kanarijputni.
– Kapec kanarijputnins? Pavisam nesen bija brunurupucis…
– Ta ka pirmo nav iespejams iedot, vai jus prasat cenu par otro?
– Tu jau esi brivs. Divu dienu laika, kad mes esam pazistami, es neesmu pamanijis, ka jus butu ar kaut ko aiznemts.
Vai sis burvis deva majienu, ka ragana bija dika? Ja vien vins zinatu, cik daudz pulu un tejas tika izterets, kamer vina uzzinaja vina noslepumus. Un man ir vienalga, ka, zinot to, jums nav ne silts, ne auksts.
– Es pats uzrakstisu ieteikuma vestules jusu varda. Tadas, ka mani visur vedis ar kanarijputni un brunurupuci.
– Es tos neparakstisu.
"Es iemaisisu belladonnu tava rita teja un parakstisu."
"Atgadiniet man neko neest un nedzert no indes un pretlidzeklu meistara rokam."
– Atgadiniet man neatklat visas kartis aiz speles slota.
– Paturiet prata, ka, ja jus mani narkomanes, es edisu sis lampinas.
– Zarnu volvuls atri uzkarsis.
"Tu esi sajukusi."
Burvis salika rokas uz krutim, un burve aizvainojosi snaca, tadejadi pauzot saubas par vinas kermena glabsanas talantiem.
– Kapec es tev esmu vajadzigs, Gregorijs?
– Katra kartiga viriesa dzive lidz trisdesmit gadu vecumam ir jabut sievai, apsargatai sievietei vai sirds damai. Ja so tris nav, es piekritu raganai, kas mani uztures laba forma.
– Laujiet man jus garigi atbalstit? Vairakas pilsetas talak, ta teikt?
– Ka ar sajutu asumu?
Alise savilka lupas smina, atceroties sarunu ar masam un to, ka pilsetas gubernatora dela izdomatajam jutam bija pilnigi dzivs prieksmets. Nu, ja vinam karo garsvielu, lai vinam tas ir. Sodien ragana to izsver bez maksas, mainoties.
Un nav ta, ka burvei nepatik burvis. Preteji. Un ta bija liela problema, jo skaists virietis ar noslepumiem ir gandriz navejoss maisijums jebkurai zinatkarai dabai. Zel, ka dazkart risinajums var sagadat lielu vilsanos. Tante Klotilde, Dievs, sveti vinas audzinasanas veidu, reiz sudzejas, ka vienigais, kas ir sliktaks par kungu ar pagatni, ir tas, kuram nav nakotnes. Ta, piemeram, piecpadsmit gadu vecuma ragana uzzinaja, ka kadam baronam Palmeram patik pielaikot sieviesu apaksvelu, kastelans Vina Majestates vasaras rezidence tik loti ciena monarhu, ka vina portrets karajas vina pavalstnieka tualete, bet erchercogs. Vedu mil patagas nevis stallos. Vinas tante jau no mazotnes gatavoja Alisi pieauguso dzivei, nesaudzejot berna psihi un znota nervus.
Kariete cauksteja pa granteto taku un bremzeja. Gregorijs izkapa pirmais, galantiski pasniedzot roku.
– Vai doma palikt? – virietis jautaja, sminot un turpinot spiest meitenes plaukstu.
"Dodiet man vismaz kanarijputni," Alisija skumji piekrita. Vinai isti nebija izveles, lai gan pavideja ceriba, ka vinai tiks dota briviba.
"Mes neesam tik tuvi kanarijputniem," vins paliecas pret raganu, "samazinieties ar augstpratigo sarkano kaki, kas nak est peles, ka man apliecina Greta, bet patiesiba ar kupinatu cukgalu."
Vairak par ugunigam runam, karstam naktim un dargam davanam sievietes sabojaja viriesu harizma un humors. Ta runat pilnigas mulkibas ar pilnigas nopietnibas seju nav tas pats, kas lidojuma kert puki aiz astes, ir jabut talantam. Iespejams, ja ap burvi nebutu tik daudz noslepumu, sakot no likiem un beidzot ar trakam meitenem, Alise butu rapusi no sava cela, lai pagrieztu galvu sadam viriesu pievilcibas paraugam.
Puscela uz saimniecibas eku darba devejs nolema atcelt visas savas privilegijas ar vienu frazi:
“Alicia, es gribetu, lai tu butu elastigaka attiecibas ar klientiem…” ragana pacela uzaci, kas cuksteja: “Sastiprinies, greciniece, citadi dabusi ar slotu pa pieri.” Bet meitene nedarbojas tik labi ar grimasem. – Vienojamies par sadarbibu. Un lai viens no vina punktiem ir lugums neiebiedet nevienu blondini…
Netitrs smaids bija liels panakums.
– Gregorijs, vai Hloja ir tava ligava?
Kapec sis jautajums radas pirmais? Vai vini nevareja kaut ka aizklata veida sakt izmeklesanu?
– Ne, – muizas ipasnieks saubigi atzina, jau sajuzdams strihnina smarzu sava rita teja.
– Draudzene? – tagad nacas izlocities ka cirka izpilditajam uz virves duci elkonu virs zemes.
– Ne.
– Klients, pacients?
– Alise, kapec sie jautajumi? – Nepietiek ar passavaldibu, to ari japrot izmantot, tacu, ka burve pamanija, pacietiba nav viriesa tikums.
"Tad atbildiet uz pedejo," vina pakapas uz prieksu, spitigi pacelot degunu. – Ja vina tev nav neviens, kapec man klusiba paciest vinas apvainojumus?
Smieklu gaismas vairs nedejoja melnajos acu zilites, tur apmetas auksta apdomiba, un, ja ne mirkla episka daba, meitene butu pargajusi no kajas uz pedu un parravusi vizualo pavedienu.
"Tapec, ka jums ir jadzivo un jastrada saja pilseta," mieriga balss, atzistot vinas taisnibu. – Neatkartojiet manas kludas, neversiet cilvekus pret jums.
– Citadi ko? – Gordonu gimenes mantiniece izaicinosi sacija.
"Nekas…" vins paskatijas uz vinu, it ka domadams, ko butu vieglak darit: parliecinat vai noslicinat. – Es tevi neierobezoju: tu vari lamaties, taisit skandalus, metaties ar kajam un mest senus rokrakstus… Bet tikai ar mani…
– Tik parliecinats par sevi? – Alise nosnaca, nolieca galvu uz saniem un ari ciesi aplukoja nosliksanas temu. Neviens burvis seit nevar but sausmas uz nakts sparniem.
"Ja," virietis mierigi atbildeja. Vina balsi nebija ne bravuras, ne narcisma, ne launpratibas. Vins pazinoja faktu par savu necaurlaidibu.
"Ka jus sakat, burvju kungs," ragana nomurminaja un izdarija tiesi to, ko sanema atlauju: vina uzsita ar kaju uz grants, aizcirta saimniecibas durvis un iemeta darba devejam berniskigu burvestibu, kas nogriez visu pogas uz drebem. Un kas? Vins pats to atlava. Un, acimredzot, no nenovertetas laimes vins uzspraga daudzstavu tirade.