Sekss bez noteikumiem
Шрифт:
Vins smejas:
«Tad musu nodarbibas merkis ir audzet sadu auru.»
– Par ko?
Man prieksa paradijas salatu skivis, ka ari prieksnieka prieksa, pec ka neredzama viesmile atkal pazuda kosmosa. Es atkartoju jautajumu, jo vina uzmanibu noversa ediens:
– Kapec, Aleksandr Dmitrijevic?
– Man ir dazi plani attieciba uz jums, uzskatiet to par sagatavosanas posmu un vienlaikus ari par parbaudijumu. Ka astronauts pirms sava pirma lidojuma.
Bet tas jau kaitina:
– Kadi vel plani?
«Es vel neesmu izlemis,» vins pasmaidija ar atklatu ironiju. – Bet pagaidam tu izradi ceribu, ka klusi par forsu astronautu.
– Kapec es? Vai ari jus parbaudat visus darbiniekus, vai tie ir izturigi pret stresu? Es nevaru iedomaties, ka jus tapat izceltu Timuru!
– Tapec, ka jus pats pieversat manu uzmanibu ar vienu stridigu epizodi. Vai jau aizmirsat?
Es nesapratu skaidrojumu. Tacu mani samulsinaja atgadinajums, tapec ari pieversos salatiem. Vins apzinati izliekas, ka esmu nonacis tada situacija ar noluku – piemeram, vicinot rokas vinam deguna prieksa un kliedzot:
Sefpavara marmoreta liellopa gala izradijas kaut kas neiedomajams. Tik garsigu edienu sava muza nebiju garsojusi. Vina pie sevis atzimeja, ka tas vien ir sada izbraukuma un ar to saistito satricinajumu verts. Bet klusums pie galda bija kaut ka nomacoss, tapec es to partraucu ar to, kas ienaca prata:
– Izradas, ka jus ar brali esat loti lidzigi, Aleksandr Dmitrijevic. Kad es vinu pirmo reizi satiku, es biju parsteigts, ka jus pat varat but radniecigi, bet tagad es redzu pilnigu gimenes lidzibu: jums abiem patik kaitinat citus.
«Nepareizi,» vins veikli un ierasti sita ar nazi un daksinu. – Tad iegustiet otru nodarbibu. Ir atskiriba starp sadusmot visus, ka to dara Loska, un nepienemt citu cilveku vertibu spriedumus. Saproti? Pirmaja gadijuma cilveks ari ievero noteikumus, ko vins nosaka pats. Otraja ir pilniga ricibas briviba.
«Ak,» es uzmineju. – Vai tas ir ka sovu zvaigznes, kas izvelas sokejosu stilu? Vini uzstadija sev likumu kaitinat visus. Tiesi tada pati konvencija ka jebkura cita.
– Tiesi ta. Es tev teicu, ka no tevis klus briniskigs astronauts.
– Mes sapratamies – kosmonauts, kosmonauts, dazas nodarbibas, apmaciba, pat ja jums dazos veidos ir taisniba. Bet joprojam nav skaidrs, ko jus no manis velaties.
Es nodrebeju, kad pamaniju, cik verigi vins skatas uz mani, sasaurinatam acim.
– Vai jums ir kadas versijas par to? Kapec es tagad nedrazu divus paklausigus padotos, bet sezu seit ar tevi?
Un teikts ta, ka visas versijas uzreiz tika sastaditas mezoniga iztele. Un es to nevareju izturet, es nolemu atklati runat:
– Ja tu dod majienu uz kaut ko intimu, tad es jau teicu, ka esmu precejies. Un es ar tevi negulesu.
– Tu, protams, darisi. Bet ne sodien.
– Kas? – es noelsos.
– Starp citu, restorans nav slikts. Kapec es seit neesmu ieradies agrak? Varbut japasuta ari deserts?
– Pagaidi, pagaidi! – Es gribeju pastiept roku, satvert vinu aiz pleca un pakratit. – Ko tu teici ieprieks?
– Kad tiesi? – velni vina melnajas acis vienkarsi trakoja, bet smaids bija tikko manams. – Ak, es saprotu, ko tu doma. Par jusu sajutam, atrodoties seit. Jus sakat, ka visuma visu uztverat mierigi? Tad mes sarezgijam uzdevumu. Es nenemu naudu, izgaju majas bikses. Tatad mes sanemam desertu?
Конец ознакомительного фрагмента.